Jūlija Tumanovska: Latgola nav tikai muola pūdi
21.09.2026 - 00:00
Tulkuotuoja Jūlija Tumanovska ir puortulkuojuse Nobela premejis laureata Jona Olava Fosa lugu "Kaids nūteikti atīs" iz latgalīšu volūdu. Par volūdom jei interesejās jau nu bierneibys, i kai poša soka : "Lai tulkuotu ir juobyut styprai latgalīšu volūdys izjiutai."
Par uorzemu diplomatu i viestnīku vizeiti Latgolā runuosim ar Latgolys planavuošonys regiona atteisteibys padūmis prīkšsādātuoju i Preiļu pošvaļdeibys vadeituoju Aldi Adamoviču.
Radio raidejumu cikls “Pi myusu Latgolā” skan “Divu krastu radio” (90,1fm Daugavpils, 89,4 fm Rēzekne, 96,9 fm Jēkabpils).
Plašuoka auditoreja ar radejis puorraidem var īpasazeit ziņu portalūs www.rezekneszinas.lv, www.daugavpilszinas.lv.
Raidejuma veiduotuoju kontaktinformaceja: info@dkradio.lv voi pa telefonu 26550032.
Projektu finansej “Mediju atbalsta fonds” nu Latvijas valsts budžeta līdzekļim.
#SIF_MAF2026
Par raidejumu saturu atbild projekta eistynotuojs “Divu krastu radio”.
Citas programas
Apskatīt visus
Par volūdys izdzeivuošonu i atteisteibu
Raidejumā saruna par identitati, latgalīšu volūdu, raksteituo vuorda nūzeimi i Ukrainu ar literati Ligiju Purinašu i tulkuotuoju Māru Poļakovu. Paguojuši 25 godi, kai pyrmū reizi nūtyka latgalīšu volūdys i kulturys kursi “Vosoruošona ”, kas mainejīs pa itim godim tū vaicuosim latgalīšu kulturys kusteibys "Volūda" vadeituojai Edeitei Laimei.
Ari itymā godā Lauku dīna ar glanci
Jau vaira kai 30 godus vosorys vydā tradicionali nūteik lauksaimnīceibys izstuode “Lauku diena”, kuru reikoj Agroresursu i ekonomikys instituts i Latgolys Lauksaimnīceibys zynuotnis centrs sadarbeibā ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibu. Itamā godā, nasaverūt uz laika apstuoklim, Viļānu pogostā sabrauce brangs dalinīku un apmaklātuoju skaits.
Juoņa dīna atīt ar kozys sīra rytuli
Pyrma vosorys saulgrīžu parunuosim, kai tod eistyn sauc itūs, vīnus nu meiluokajim latvīšu svātkim pošā vosorys videņā– Juoņi, Leigū, vosorys saulgrīži? Itū vaicuojumu aizdevem tradīceju zynuotuojai, Daugavpils Vīneibys noma Tradīceju sātys ekspertei, folklorys dzīšmu i dzigu kūpys "Svātra" vadeituojai Sarmītei Teivānei. Izaruoda visi nūsaukumi ir pareizi, tik kotrs sovā laikā i ar sovu redzīni lītojams.