Jaunie reindžeri dara labu dabai
22.07.2026 - 00:00
Klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana vairs nav tikai tālas prognozes – tās ir pārmaiņas, ko redzam savā ikdienā. Kamēr vieni par to runā, citi rīkojas. Rāznas nacionālajā parkā aktīvi darbojas starptautiskās kustības "Jaunie reindžeri" dalībnieki – jaunieši vecumā no 12 līdz 16 gadiem, kuriem rūp vide un kuri savu brīvo laiku izvēlas pavadīt jēgpilni. Viņi ne tikai izzina dabu, bet arī veic praktiskus darbus tās glābšanā.
Kas īsti ir jaunie reindžeri, un ko viņi dara lietas labā? Uz šiem jautājumiem vislabāk spēs atbildēt Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas izglītības speciāliste Rāznas Nacionālā parka jauno reindžeru mentore Diāna Selecka un jaunie reindžeri - Alise Barovska un Viktorija Kononova.
Visa gada garumā Divu krastu radio skanēs jauns raidījums “Klimata jautājums”. Šeit runāsim par to, kas notiek ar mūsu klimatu šodien — par jaunākajām aktualitātēm, lēmumiem un notikumiem, kas ietekmē gan vidi, gan mūsu ikdienu. Raidījumā dzirdēsiet arī ekspertu viedokļus, skaidrojumus un atbildes uz sarežģītiem jautājumiem vienkāršā un saprotamā valodā. “Klimata jautājums” — lai labāk izprastu pārmaiņas un to, kā tās skar mūs visus.
Projektu “Klimata jautājums” finansiāli atbalsta emisijas kvotu izsolīšanas instruments.
Raidījumu cikls “Klimata jautājums” “Divu krastu radio” ēterā dzirdams otrdienās plkst. 15.30 ar atkārtojumiem:
trešdienās plkst. 18.30
ceturtdienās plkst. 12.30
sestdienās plkst. 16.30
Citas programas
Apskatīt visus
VelgaCode darbā ilgtspēja nav tikai moderns sauklis
Klimata pārmaiņas un vides krīze vairs nav tikai tālas prognozes, tās notiek šeit un tagad, un modes industrija ir viena no lielākajām planētas piesārņotājām. Taču atbilde uz šo globālo izaicinājumu var slēpties tepat Rēzeknes novada Adamovā. Te, Vērēmu pagastā, saimnieko eko-apzinīgā modes dizainere Velga Krukovska, kuras darbnīcā “VelgaCode” unikāli tērpi top videi draudzīgā veidā. Velga ne tikai rada tērpus, kas nepiesārņo dabu, bet arī piedāvā praktiskus risinājumus ikvienam – caur ilgtspējīgas modes anatomijas kursu un apģērbu pārveidošanas meistarklasēm viņa māca, kā no nevajadzīgā radīt ko jaunu. Šodien stāstīsim, kā vietējā amatniecība Latgalē palīdz cīnīties palīdz cīnīties pret globālo patēriņa kultūru un samazināt modes industrijas atstāto ekoloģisko pēdu.
Kaspars Melnis: “Samazināt enerģijas patēriņu un vairāk ražot pašiem”
Enerģētikas nozare Latvijā šobrīd atrodas nozīmīgu pārmaiņu priekšā. Eiropas klimata mērķi, enerģētiskās neatkarības stiprināšana un jaunu tehnoloģiju attīstība liek pieņemt sarežģītus lēmumus par zaļās pārejas tempu un virzienu. Vienlaikus sabiedrībā nereti rodas jautājumi par pārmaiņu izmaksām, ieguvumiem un to ietekmi uz ikdienas dzīvi. Sarunā ar Saeimas deputātu, iepriekšējo Klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni runāsim par to, kas šobrīd ir lielākais risks Latvijas enerģētikas politikā — pārāk lēna virzība uz zaļo enerģiju vai, tieši pretēji, pārāk strauja un sabiedrībai nepietiekami izskaidrota pāreja.
Zaļais kurss un sociālā taisnīguma jautājums
Zaļā politika bieži izklausās labi turīgiem iedzīvotājiem, bet daudzām ģimenēm reģionos tā nozīmē tikai papildu izmaksas. Vai zaļais kurss nekļūst par luksusa projektu? Klimata un enerģētikas minsitrs Kaspars Melnis uzsver, ka enerģētiskās un transporta nabadzības mazināšanai Latvija pretendē uz 463 milj. eiro Eiropas Savienības finansējumu.