Klimata pārmaiņas Latvijā nes līdzi biežākas un spēcīgākas vētras
12.03.2025 - 00:00
“Klimats ir ļoti saržģīta sistēma un mēs daudz vēl nezinām, kāpēc kādas pārmaiņas ir notikušas un notiek, tāpēc vēl jo grūtāk ir paredzēt, kā tas viss būs nākotnē. Bet skairds ir viens, ka klimats kļūst siltāks, un cilvēkam ir būtiska ietekme uz to,” teic Latvijas biozinātņu un tehnoloģiju universitātes docents, biologs, filozofs Gunārs Brāzma.
Jā, vēl pagaidām Latvijā neizjūtam tik krasas klimatiskās pārmaiņas, kā Vidusjūras zemēs, kas jau gadus desmit ceļ trauksmi, tad mēs, Latvijā klimata pārmaiņas vēl tikai sākam izjust. “Piemēram, sugu pārvietošanās. Jau šobrīd mežsaimniecībā ienāk dažādas kaitēkļu slimības, kas pirms gadiem 30 nebija aktuālas, tāpat arī kukaiņu pārnēsātas slimības. Arī estētiski sugas varētu mainīties mūsu pļavās, mežos, tās pašas meža vizbulītes varētu izzust,” stāsta vides inženiere, Globālās Klimata zinātnes olimpiādes fināliste un Eiropas Klimata pakta vēstnese Laura Treimane.
Ekofilozofe, Jorkas Universitātes bakalaure un Oslo Universitātes maģistre Austra Apsīte iezīmē vēl dramatiskāku klimatisko pārmaiņu šķautni: “Pasaulē ir apmēram 5 līdz 15 miljoni sugu. Katru dienu izmirst apmēram 150 sugas. Mēs nezinām cik konkrēti ir sugu, bet, ja pieņemam, ka ir 5 miljoni sugu, tad visas tās būs izmirušas 69 gadu laikā, ja 15 miljoni sugu, tad sugu izmiršana aizņems 200 gadus.”
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstinās ne tikai planētas temperatūra, kas jau tagad, kā norāda Treimane, Latvijā ir ap 1,5 grādiem, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija: “Jau šogad esam piedzīvojuši kakao cenas pieaugumu, proti šokolāde paliek dārgāka, tas pat arī ar kafiju un olīveļļu, tas saistīts ar to, ka šīs lietas mēs nevaram izaudzēt Latvijā un jāiepērk no ārvalstīm, kur šīs klimata pārmaiņas izpaužas vairāk. ”
Fiziskie klimata riski – plūdi un vētras, lielgraudu krusa kļūst arvien biežāki arī pie mums, un, kā norāda speciālisti, šādu gadījumu skaits un ietekme uz Latvijas ekonomiku pieaug. Pārtikas cenu svārstības, ūdens nepietiekamības un karstā klimata izraisītā cilvēku migrācija, var novest pie dažādiem konfliktiem starp valstīm un reģioniem.
Raidījuma saturs tapis sadarbībā ar Viduslatgals pārnovadu fondu, to finansē C.S. Mott Fonds Polijas Filantropijas attīstības akadēmijas programmas "Globālie izaicinājumu vietējie risinājumi" ietvaros.
Foto: "National Oceanic and Atmospheric Administration"
Jā, vēl pagaidām Latvijā neizjūtam tik krasas klimatiskās pārmaiņas, kā Vidusjūras zemēs, kas jau gadus desmit ceļ trauksmi, tad mēs, Latvijā klimata pārmaiņas vēl tikai sākam izjust. “Piemēram, sugu pārvietošanās. Jau šobrīd mežsaimniecībā ienāk dažādas kaitēkļu slimības, kas pirms gadiem 30 nebija aktuālas, tāpat arī kukaiņu pārnēsātas slimības. Arī estētiski sugas varētu mainīties mūsu pļavās, mežos, tās pašas meža vizbulītes varētu izzust,” stāsta vides inženiere, Globālās Klimata zinātnes olimpiādes fināliste un Eiropas Klimata pakta vēstnese Laura Treimane.
Ekofilozofe, Jorkas Universitātes bakalaure un Oslo Universitātes maģistre Austra Apsīte iezīmē vēl dramatiskāku klimatisko pārmaiņu šķautni: “Pasaulē ir apmēram 5 līdz 15 miljoni sugu. Katru dienu izmirst apmēram 150 sugas. Mēs nezinām cik konkrēti ir sugu, bet, ja pieņemam, ka ir 5 miljoni sugu, tad visas tās būs izmirušas 69 gadu laikā, ja 15 miljoni sugu, tad sugu izmiršana aizņems 200 gadus.”
Kā liecina jauns vides zinātnieku un Eiropas Centrālās bankas pētījums, līdz ar klimata pārmaiņām paaugstinās ne tikai planētas temperatūra, kas jau tagad, kā norāda Treimane, Latvijā ir ap 1,5 grādiem, bet arī pārtikas cenas un kopējā inflācija: “Jau šogad esam piedzīvojuši kakao cenas pieaugumu, proti šokolāde paliek dārgāka, tas pat arī ar kafiju un olīveļļu, tas saistīts ar to, ka šīs lietas mēs nevaram izaudzēt Latvijā un jāiepērk no ārvalstīm, kur šīs klimata pārmaiņas izpaužas vairāk. ”
Fiziskie klimata riski – plūdi un vētras, lielgraudu krusa kļūst arvien biežāki arī pie mums, un, kā norāda speciālisti, šādu gadījumu skaits un ietekme uz Latvijas ekonomiku pieaug. Pārtikas cenu svārstības, ūdens nepietiekamības un karstā klimata izraisītā cilvēku migrācija, var novest pie dažādiem konfliktiem starp valstīm un reģioniem.
Raidījuma saturs tapis sadarbībā ar Viduslatgals pārnovadu fondu, to finansē C.S. Mott Fonds Polijas Filantropijas attīstības akadēmijas programmas "Globālie izaicinājumu vietējie risinājumi" ietvaros.
Foto: "National Oceanic and Atmospheric Administration"
Citas programas
Apskatīt visus
“Manam mūžam pietiek,” bet kas būs tālāk?
