Akcijas “Zaļā lampa” ietvaros darbojas ziedojumu tālrunis 90006384. Maksa par zvanu 1,42 eiro. Labdarības fonds BeOpen ir atvēris Markam arī īpašu ziedojumu kontu, no kura tiks apmaksāti visi medicīniskie izdevumi. No kontā ieskaitītajiem līdzekļiem netiek ieturēti nekādi procenti vai komisijas maksas.

Labdarības fonds BeOpen

Rģ. Nr. 50008218201

Konta Nr.  LV43 CBBR 1123 2155 00880

Bankas SWIFT kods: CBBRLV22 (BluOr Bank AS)

Mērķis: Zaļā lampa. Palīdzība Markam Pojarkovam

Marks piedzima Anglijā, kur tobrīd strādāja viņa vecāki Karīna un Vadims. “Man veica ķeizargriezienu, jo bērniņš gulēja ar galvu uz augšu. Izrādījās, ka nabassaite bija četras reizes apvijusies ap viņa kaklu. Raudāt viņš sāka tikai pēc kāda laika,” stāsta mamma. “Neraugoties uz to, nākamajā dienā mūs palaida mājās. Anglijā dzemdību namā nevienu ilgi netur.”

Sākumā viss šķita kārtībā. Marks laikus iemācījās apgriezties un sēdēt. Droši staigāt viņš sāka gada un 3 mēnešu vecumā, lai gan pirmos soļus spēra jau agrāk, taču nokrita, sabijās un ilgāku laiku staigāja tikai turoties pie rokas.



Kad Markam bija apmēram gads, vecāki sāka ievērot, ka viņš novēršas, neuztur acu kontaktu, nereaģē uz teikto un neatsaucas uz savu vārdu. Vecāki nezināja, ko domāt. Karīnai pat šķita, ka viņa pati par daudz satraucas.

Tad ģimene devās atvaļinājumā uz Latviju. Anglijā viņi vairs neatgriezās, nolemjot palikt mājās, Rēzeknē, lai pievērstos dēla veselībai.

Aizdomas apstiprinājās, kad Marks sāka iet bērnudārzā.  Viņš pārstāja normāli ēst, nespēja noturēt rokās karoti un pamazām zaudēja citas iemaņas. Mazulis nekomunicēja ar citiem bērniem un centās aizspiest austiņas ar rokām, lai nedzirdētu skaņas. Turklāt zēns nerunāja.

Vecāki sāka vadāt viņu pie dažādiem speciālistiem – audiologa, neirologa un bērnu psihiatra. Neirologs izmeklējumu laikā nekādus autiskā spektra traucējumus nekonstatēja, savukārt psihiatrs pateica, ka Marks vēl ir mazs un neko nevar saprast, rekomendējot atnākt pēc 2 gadu vecuma.

“Sākumā mēs pat nopriecājamies,” atceras Karīna. “Taču novirzes kļuva arvien izteiktākas. Tad mēs paši pierakstījām Marku uz ABA terapiju. Rēzeknē bija garas rindas, tāpēc sākām katru nedēļu braukt uz nodarbībām Daugavpilī, Latgales autisma centrā “VALENSIA”. Mēs joprojām tās apmeklējam. Taču sadarbība ar logopēdu pagaidām neizdodas, jo Marks nespēj koncentrēties un neveido kontaktu.”



Pagājušā gada decembrī Markam tika oficiāli diagnosticēts bērnu autisms un piešķirta invaliditāte

Pēc draugu ieteikuma, kuri arī audzina bērniņu ar līdzīgām problēmām, Karīna devās uz korekcijas un attīstības centru “Impulss” Tallinā, lai saņemtu konsultāciju. Pēc izmeklējumu veikšanas Markam ieteica iziet vairākus kursus pēc Tomatis metodes, kas līdzīgos gadījumos dod ļoti labus rezultātus.

Iziet rehabilitācijas kursu bija plānots jau maijā, taču tas neizdevās – Markam ir nepieciešamas daudz un dažādas nodarbības un speciālistu konsultācijas, kuru apmaksai vecākiem gluži vienkārši trūkst naudas. Viena kursa izmaksas Tallinas medicīnas centrā ir vidēji 1300 eiro, turklāt Markam tādi ir vajadzīgi vismaz trīs. Tāpēc vecāki vēršas pēc palīdzības. Šī ir reāla iespēja zēnam izkļūt no sava “aizspogulijas”.

Marks pēc rakstura ļoti jauks, smaidīgs un pavisam nav agresīvs. Viņam patīk pastaigāties, vizināties no slidkalniņa, šķirstīt bilžu grāmatas un peldēties. Viņš ļoti mīl ūdeni, tāpēc mamma vadā viņu uz peldbaseinu. Iespēju robežās viņi apmeklē arī nodarbības ar zirgiem. Marks dievina multfilmas un filmas par dzīvniekiem, arī viņa mīļākās rotaļlietas ir dažādi zvēri. “Pēdējā laikā tie ir govs, zirgs, suns un pūķis,” ar smaidu stāsta mamma. Savukārt mājas kaķenīti Betiju Marks neuztver un neievēro.

Marks joprojām nerunā. Viņš izdod tikai skaņu “Ī-ī-ī”, ar kuru viņš, izmantojot dažādas intonācijas, pauž visas savas emocijas – prieku, neapmierinātību, lūgumus. Turklāt viņš ir sācis sevi skrāpēt, skumji atklāj mamma.

Karīna zina, ka nodarbības pēc Tomatis sistēmas ir vērstas uz to, lai iemācītu bērnu ar autismu atpazīt konkrētas skaņas haosā, kuru viņš dzird. Tas tiek darīts ar austiņu palīdzību, kurās tiek atskaņota īpaša mūzika. Parasti tās ir klasiskās melodijas. Karīna jau ir sākusi pieradināt dēlu pie austiņām, ieslēdzot viņam Mocarta skaņdarbus. Markam tas ļoti patīk.

Karīna un Vadims ir no Rēzeknes. Viņi iepazinās internetā. Tolaik Vadims jau strādāja Anglijā, kur bija devies peļņā, kad viņam bija 15 gadi. Pēc sešu mēnešu sarakstīšanās Karīna pārcēlās pie viņa un atrada darbu rūpnīcā.

Atgriežoties Rēzeknē, pirmo laiku ģimene dzīvoja pie mammas. Tagad viņi īrē dzīvokli. Vadims ir atradis darbu apsardzes firmā, bet Karīna strādā Bērnu izklaides centrā.

Marks apmeklē bērnudārzu. Sākumā vecāki vadāja viņu uz parastu bērnudārzu. Taču mazulis spieda ciet austiņas, nedzirdēja citus bērnus un negulēja diendusu. Grupā bija 26 bērni, un audzinātājas nevarēja Markam veltīt īpašu uzmanību. Vecākiem nācās iet viņam pakaļ pusdivpadsmitos dienā. Pirmajā laikā viņi aizvietoja viens otru, jo Vadims strādā maiņās. Pēc tam vecākiem izdevās iekārtot Marku speciālā bērnudārzā, kur grupā ir tikai 10 bērni. Situācija uzlabojās.

“Nesen, māmiņdienā, es pirmo reizi biju koncertā, kurā piedalījās arī mūsu dēls,” atceras Karīna. “Es biju ļoti satraukusies. Taču audzinātājas bija visu labi sagatavojušas. Marks iznāca kopā ar pārējiem bērniņiem, tiesa, austiņas viņš bija aizspiedis ar rokām, un uzdāvināja man ziedu. Pēc tam vecāki kopā ar bērniem dejoja un dziedāja dziesmas. Tas bija ļoti aizkustinoši.” Šī diena Karīnai kļuva par īstiem ilgi gaidītiem svētkiem.



Taču nereti māmiņa tomēr ir spiesta ņemt Marku līdzi uz darbu. Mēdz būt arī nepatīkami brīži – ne visiem apmeklētājiem patīk, ka rotaļu istabā ir “īpašs” bērns. “Nesen viens no picērijas klientiem mūsu centrā vēroja Marku un pēc tam uz darba numuru atsūtīja atsauksmi, ka šādi bērni būtu jānošķir no sabiedrības. Mani tas ļoti sāpināja,” ar asarām acīs atceras Karīna.

Diemžēl mūsu sabiedrībā vienmēr ir bijis pārāk maz informācijas par šādām tēmām, un daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, ka tie ir tādi paši bērni, tikai neaizsargātāki, kuriem nepieciešams atbalsts un ārstēšana. Šie bērni uzvedas savādāk nekā citi nevis tāpēc, ka ir slikti audzināti. Viņu vecākiem, kurus jau tā ir nomocījusi bērna slimība, ir grūti izturēt nosodošos skatienus. “Mēs mīlam Marku tādu, kāds viņš ir,” saka Karīna. “Nu, viņš atšķirsies no citiem, nekas briesmīgs. Viņš ir gudrs un labs zēns. Svarīgākais tagad ir palīdzēt viņam.”

Karīnai ir sens sapnis – nevis īrēts dzīvoklis, bet liela, gaiša māja, sava telpa, kurā būtu tikai paši tuvākie, bez nosodījuma un greiziem skatieniem. Bet galvenais viņai, protams, ir izārstēt dēlu. Un beidzot izdzirdēt no viņa galveno vārdu – “mamma”.

Kā palīdzēt

Četrgadīgajam Markam Pojarkovam korekcijas un attīstības centrā “Impulss” Igaunijā ir jāiziet trīs īpaši rehabilitācijas kursi pēc Tomatis metodes (ieskaitot masāžu un neirodinamisko stimulāciju). Tā ir reāla iespēja Markam uzlabot stāvokli un sākt runāt. Ārstēšanas izmaksas ir 3710 eiro + ceļa un dzīvošanas izdevumi, tas ir vismaz 5300 eiro.